Iepazīsties - Kaņepe

Botāniķu vidū par kaņepju klasifikāciju nav vienprātības. Vieni min vairākas pamatsugas, citi izšķir vienu kaņepju sugu ar vairākām pasugām (varietātēm): sējas kaņepes (Cannabis sativa L.), kas aug Eiropas un Ziemeļamerikas ziemeļos un Krievijā, savvaļas kaņepes (Cannabis ruderalis), kas izplatītas turpat un ir vienkārši nezāles, un dienvidu klimatisko zonu augi Indijas kaņepes (Cannabis Indica). Pēdējās dažkārt dēvē arī par parastās sējas kaņepes varietāti (Cannabis sativa var. Indica ham.). Pastāv vēl tā sauktās dekoratīvās kaņepes (Cannabis sativa var. gigantea), kas ir līdz četrus metrus garas un kuras audzē tikai kā krāšņumaugus. Minētajām kaņepju pasugām ir izveidots milzum daudz selekcionēto formu (šķirņu), kopā vismaz 400. Visas kaņepes vairāk vai mazāk satur īpašas aromātiskas organiskas vielas, tā sauktos kanabinoīdus, vismaz 27, no kuriem tikai viens - tetrahidrokanabinols (turpmāk THC) ir psihi iespaidojoša viela, un vēl pāris kanabinoīdi ir vielas - pavadoņi, kas šo THC iedarbību modificē.

Sakņu sistēma.

Kaņepēm ir labi attīstīta galvenā sakne (mietsakne), no kuras aug liels skaits sazarotu sānsakņu, tomēr  kaņepes mietsakne salīdzinājumā ar spēcīgajiem ātri augošajiem dzinumiem ir relatīvi vāja. Atkarībā no augsnes īpašībām mietsakne var būt dziļumā no diviem līdz 2,5 m, bet sānsaknes - izplesties 60 līdz 80 cm rādiusā. Neatkarīgi no augsnes kvalitātes sievišķajiem augiem vienmēr ir spēcīgāka sakņu sistēma nekā vīrišķajiem, jo tiem ir ilgāks veģetācijas periods. Turklāt atsevišķiem augiem ir blīvāk sazarota sakņu sistēma nekā augiem, kas aug blīvos šķiedras kaņepju sējumos.

Stiebrs jeb stublājs.

Kaņepe ir viengadīgs augs ar taisnu, vertikālu, šķautņainu, dobu matēti zaļas krāsas stiebru ar dziedzermatiņiem, kas nogatavošanās gaitā pārkokojas. No morfoloģiskā viedokļa kaņepju stiebrs sastāv no kokainās daļas un lūksnainās daļas. Lūksnainajā daļā starp mizu un pirmlūksni atrodas lūksnes šķiedras, kas gredzena veidā ieskauj iekšējo koka serdi, ko veido spaļi. Spaļu uzdevums ir balstīt kaņepes stiebru un turēt to vertikāli, savukārt šķiedras rūpējas par stiebra izturību stiepē un vērpē. Koksnes šķiedras šūnu izmērs nepārsniedz 0,5 mm. Šķiedras šūnu garums svārstās robežās no viens līdz 10 cm, vidēji tas ir 15-40 mm. Vidējais šķiedras resnums (diametrs) ir 18-25 mikroni. Šķiedras šūnas reti kad ir sastopamas pa vienai - parasti tās ir apvienojušās tā saucamajos šķiedras kūlīšos. Kūlīšu forma var būt ļoti daudzveidīga. To šķērsgriezums mēdz būt gan apaļš, gan ovāls, gan taisns.
Augam kļūstot vecākam, šķiedras šūnas pārkokojas. Pārkokošanās lielā mērā iespaido šķiedras kvalitāti, un inkrustācijas veidojošās vielas apzīmē ar jēdzienu “lignīns”. Tās palielina šķiedras izturību spiedē un stiepē, taču samazina pārraušanas pretestību, izturību vērpē un elastību. Stiebru diametrs mainās atkarībā no šķirnes, sējuma blīvuma un citiem faktoriem un vidēji ir apmēram līdz 10 mm, taču atsevišķiem augiem var sasniegt 20 līdz 26 mm. Auga augstumu ietekmē ļoti daudzi faktori. Būtiskākie no tiem ir dienasgaismas ilgums, kaņepju šķirne un augsnes kvalitāte, barības vielas un ūdens, kā arī augšanai atvēlētā vieta un auga dzimums. Atsevišķi augoši augi izaug garāki nekā tādas pašas šķirnes augi blīvā sējumā. Turklāt vīrišķie augi ir par apmēram 10 līdz 15% augstāki nekā sievišķie, kaut arī pēdējiem ir sešas līdz septiņas nedēļas ilgāks veģetācijas periods. Tas, cik stublājs ir sazarots, ir atkarīgs no brīvās vietas daudzuma. Ja augs aug atsevišķi, tas ir sazarotāks nekā blīvā stādījumā. Tomēr jāņem vērā, ka sazarošanās ir atkarīga arī no konkrētās šķirnes. Kaņepju stiebrs, kas optimālos augšanas apstākļos var sasniegt pat vairāk nekā četru metru augstumu, satur ar celulozi bagātās lūksnes šķiedras. Tās sastāv no augstvērtīgajām primārajām jeb garajām šķiedrām (5-55 mm garas) un sekundārajām jeb īsajām šķiedām (apmēram divi mm garas). Abu šķiedras veidu savstarpējās proporcijas un īpatsvars ir atkarīgs no šķirnes, augšanas apstākļiem un šķiedru novietojuma stiebrā. Lielākais šķiedru īpatsvars un lielākā šķiedru stiprība ir stiebra vidusdaļā. Kopējais šķiedru īpatsvars tiek izteikts procentos no kopējās stiebra masas un šķiedras kaņepju šķirnēm vidēji tas ir no 20 līdz 35%. Tādējādi praksē no 10 tonnām sausu kaņepju stiebriņu var iegūt vidēji 2000-2500 kg garo un īso šķiedru.

Lapas.

Kaņepē ir staraini dalīta lapas, kas stiebriņa apakšdaļā ir novietotas pretēji, bet tālāk uz augšu - pamīšus. Kaņepju lapām ir no vienas līdz vienpadsmi plātnēm, visbiežāk ir sastopamas lapas ar piecām līdz deviņām mīkstas struktūras plātnēm. Atsevišķas lapas plātnes ir apmēram piec līdz 15 cm garas un apmēram divi cm platas. Tām ir ķīļveida forma, žāģzobainas malas un izstiepts, smails gals. Katrā malā ir no četriem līdz divdesmit zobiem, tie ir stūrainas formas un pavērsti uz lapas maili. Zobu smailēs beidzas lapas dzīslas, kas ir novietotas ieslīpi attiecībā pret galveno dzīslu. Vidējā lapas plātne parasti ir ievērojami lielāk nekā pārējās un var sasniegt līdz pat 15 cm garumu. Malējās lapas plātnes parasti ir nevienāda lieluma. Plātņu skaits ir atkarīgs ne tikai no kaņepju šķirnes, bet arī no auga vecuma (veģetācijas stadijas). Lapas augšpusi klāj matiņi, no kuriem tikai neliela daļa ir dziedzermatiņi. Lapu masas īpatsvars auga kopējā masā ir visai liels - apmēram 24-25%. Veģetācijas perioda beigās ta auga nogatavošanās rezultātā samazinās līdz 8-14%. Bagātīga auga apgāde ar slāpekli veicina lapu veidošanos.

Ziedi.

Kaņepe ir divmāju augs. Ziedu vīrišķās un sievišķās daļas atrodas uz dažādiem augiem. Vīrišķie augi parasti nogatavojas ātrāk nekā sievišķie. Tas ir uzskatāms par trūkumu mehanizētas novākšanas gadījumā, jo novākšanai gatavajā masā atrodas arī jau atmirušie vīrišķie augi jeb saušņi. Tas izraisa neviendabīgu ražas kvalitāti. Tādēļ divmāju aug sējumos raža jānovāc neilgi pēc vīrišķo augu ziedēšanas. Arī no sēklu novākšanas viedokļa divmāju sadalījumam ir nelabvēlīga ietekme, jo no visa sējuma tikai 50-70% augu dod sēklas.
Kaņepju apputeksnēšanās notiek vēja vai citu ārējo faktoru ietekmē. Gan vīrišķie, gan sievišķie ziedi ir apvienoti ziedkopās, bet ziedu skaits ir atkarīgs galvenokārt no augšanai atvēlētās vietas - jo vairāk vietas ir augam, jo vairāk ziedu tas  zveido. Vīrišķie ziedi atrodas pie ziedkopas bezlapu atzariem, kas ir novietoti lapas ass turpinājumā. Tie sastāv no vienkārša apziedņa ar piecām ziedlapām, kas ieskauj piecas putekšņlapas. Apziednis ir dzeltenīgi zaļā krāsā, un tā garums ir apmēram 5 mm. Putekšnīcām pirms nogatavošanās ir garena, prizmatiska forma un līdz ar nogatavošanos tās iegūst gaišu dzeltenu krāsu. Tās karājas pie īsiem putekškātiņiem. Sausie, miltiem līdzīgie ziedputekšņi auga ziedēšanas laikā izveido mākoņus, kas lielā augstumā (no 20 līdz 30 m) spēj pārvietoties līdz pat 12 km attālumā. Kaņepes putekšņu ražošanas ziņā ir ļoti produktīvas - trīs līdz četrus metrus augsts, atsevišķi augošs augs var saražot apmēram 30–40 g ziedputekšņu. Sievišķie ziedi veidojas īsos ziedu kātiņos, kas arī veido ass turpinājumu, bet ir kompaktāki nekā vīrišķie. Sievišķās ziedkopas ir blīvas, skarainas, starp atsevišķiem ziediem aug mazas lapiņas. Blīvās struktūras dēļ atsevišķi ziedi nav izšķirami. Izveidojas ziedu ķekari, kas sastāv no simtiem atsevišķu ziediņu kopā ar kātiem un lapiņām. Sievišķajiem ziediem ir zaļš, vienkāršs apziednis, kas ieskauj sēklotni ar vienu sēkliņu. No sānu iešķēlumiem ir izvirzītas tikai abas šaurās drīksnas. Drīksna sākumā ir balta, bet vēlāk kļūst purpursarkana. Drīksnas redzamā daļa ir apmēram 2-8 mm gara.

Augļi.

No botānikas viedokļa kaņepju augļi ir rieksti, tomēr praksē tos sauc par sēklām. Tie ir vai nu apaļi kā lode, vai arī līdzinās nedaudz saplacinātai olai. Vairākumā gadījumu sēklas ir 2,5-5 mm garas un 2-4 mm platas, bet to diametrs ir no diviem līdz 3,5 mm. Tūkstoš tīru sēklu svars dažādām šķirnēm svārstās no 17 līdz 23 g. Sēklu krāsa ir no zaļganpelēkas līdz brūnganai, iespējams arī marmora raksts, ko rada pieķērušās sēklapavalka paliekas. Ja krāsa ir zaļgana, tas parasti nozīmē, ka sēklas nav nogatavojušās. Kaņepju sēklas ir ļoti augstvērtīgas no uztura viedokļa, un 100 g kaņepju sēklu enerģētiskā vērtība ir 385 kcal. 

94 % sausās vielas sastāvdaļas ir
• 28-35 % eļļa, ko veido 3 % piesātināto taukskābju un 28% nepiesātināto taukskābju;
• 20-24 % proteīni;
• 30-35 % ogļhidrāti, no tiem 33 % balastvielas;
• 6 % putekļi.

Avots:
http://lathemp.lv/wp-content/uploads/2014/03/Rokasgramata_kanepju_audzetajiem_un_parstradatajiem.pdf